1. Abstrakts

Šajā rakstā ir izklāstīti tehniskie principi, ieviešanas metodes.

2. Tehniskie principi

2.1. Optiskā pretaizsvīšana

Dabā redzamā gaisma ir dažādu gaismas viļņu garumu kombinācija no 780 līdz 400 nm.

Attēls 2.1 Spektrogrammas

Dažādiem gaismas viļņu garumiem ir dažādas īpašības, un jo garāks ir viļņa garums, jo tas ir iekļūstošāks. Jo garāks ir viļņa garums, jo lielāka ir gaismas viļņa iespiešanās spēja. Šis ir fiziskais princips, ko izmanto optiskā miglas noteikšana, lai iegūtu skaidru mērķa objekta attēlu dūmakainā vai miglainā vidē.

2.2 Elektroniskā pretaizsvīšana

Elektroniskā aizsvīšanas novēršana, kas pazīstama arī kā digitālā aizsvīšanas novēršana, ir attēla sekundāra apstrāde ar algoritmu, kas attēlā izceļ noteiktas interesējošās objekta iezīmes un nomāc neinteresējošās, kā rezultātā tiek uzlabota attēla kvalitāte un uzlaboti attēli.

3. Īstenošanas metodes

3.1. Optiskā aizsvīšanas noņemšana

3.1.1. Joslas izvēle

Optisko aizsvīšanu visbiežāk izmanto tuvajā infrasarkanajā joslā (NIR), lai nodrošinātu iespiešanos, vienlaikus līdzsvarojot attēlveidošanas veiktspēju.

3.1.2 Sensora izvēle

Tā kā optiskā miglošanā tiek izmantota NIR josla, kameras sensora izvēlē īpaša uzmanība jāpievērš kameras NIR joslas jutīgumam.

3.1.3. Filtra izvēle

Izvēloties pareizo filtru, lai tas atbilstu sensora jutības raksturlielumiem.

3.2 Elektroniskā pretaizsvīšana

Elektroniskās aizsvīšanas (Digital Defogging) algoritma pamatā ir fiziska miglas veidošanās modelis, kas nosaka miglas koncentrāciju pēc pelēkuma pakāpes lokālā apgabalā, tādējādi atgūstot skaidru, bez miglas attēlu. Algoritmiskās miglošanas izmantošana saglabā attēla sākotnējo krāsu un ievērojami uzlabo miglošanas efektu papildus optiskajam miglojumam.

4. Veiktspējas salīdzinājums

Lielākā daļa videonovērošanas kamerās izmantoto objektīvu pārsvarā ir īsa fokusa attāluma objektīvi, kurus galvenokārt izmanto lielu sižetu novērošanai ar plašiem skata leņķiem. Kā parādīts zemāk esošajā attēlā (ņemts no aptuvenā fokusa attāluma 10,5 mm).

Attēls 4.1 Platskats

Tomēr, kad mēs pietuvinām, lai fokusētu uz tālu objektu (apmēram 7 km attālumā no kameras), kameras gala izvadi bieži var ietekmēt atmosfēras mitrums vai sīkas daļiņas, piemēram, putekļi. Kā parādīts zemāk esošajā attēlā (ņemts no aptuvenā fokusa attāluma 240 mm). Attēlā mēs varam redzēt tempļus un pagodas tālajos pauguros, bet pakalni zem tiem izskatās kā plakans pelēks bloks. Kopējā attēla sajūta ir ļoti miglaina, bez plaša skata caurspīdīguma.

Attēls 4.2 Atsvīšanas IZSLĒGTS

Ieslēdzot elektronisko pretaizsvīšanas režīmu, mēs redzam nelielu attēla skaidrības un caurspīdīguma uzlabošanos, salīdzinot ar to, kāds bija pirms elektroniskā pretaizsvīšanas režīma ieslēgšanas. Kā parādīts zemāk esošajā attēlā. Lai gan tempļi, pagodas un pakalni aiz muguras joprojām ir nedaudz miglaini, vismaz priekšā esošais kalns ir atjaunots tā ierastajā izskatā, ieskaitot augstsprieguma elektrības balstus, kas atrodas tālāk.

4.3. attēls Elektroniskā pretaizsvīšana

Kad ieslēdzam optiskās miglošanas režīmu, attēla stils uzreiz krasi mainās. Lai gan attēls mainās no krāsaina uz melnbaltu (tā kā NIR nav krāsu, praktiskajā inženierijas praksē mēs attēlam varam izmantot tikai NIR atspoguļoto enerģijas daudzumu), attēla skaidrība un caurspīdīgums ir ievērojami uzlabots un pat veģetācija. tālajos pakalnos ir parādīts daudz skaidrāk un trīsdimensiju veidā.

Attēls 4.4. Optiskā aizsvīšanas

Ekstrēmās ainas snieguma salīdzinājums.

Gaiss pēc lietus ir tik pilns ar ūdeni, ka normālos apstākļos pat ar ieslēgtu elektronisko atsvīšanas režīmu nav iespējams tam cauri redzēt tālu objektus. Tikai tad, kad ir ieslēgta optiskā miglošana, tālumā (apmēram 7km attālumā no kameras) ir redzami tempļi un pagodas.

Attēls 4.5 E-atsvīst

Attēls 4.6. Optiskā aizsvīšanas